Transcript

Name

Ani Reta

Hapu Iwi

Ngāti Maru

Date of Interview

27/01/2003

Transcriber

Te Aho Takitoru Translations

Date Transcribed

07.12.03

Profile

She descends from the Tainui waka and her tribal affiliations include Ngāti Tara Tokanui, Ngāti Tāwhaki, Ngāti Koi me Ngāti Hako. Her places of identity are Tïkapa moana (Firth of Thames/Hauraki Gulf), Te Aroha mountain, Hinemuri river, and the Hauraki plains. Her marae include Ngahutoitoi and Kerepēhi. She was born in Rotokohu, Paeroa in 1932. Her mother was Rora Taka Wirihana.  Her father was Wirihārei Wirihana.”

Abstract

In this tape Ani Reta first summarises details of her tribal connections and provides snapshot recollections of her life from her earliest years to early adulthood. Brought up in Hauraki she mentions the local schools, the Auckland to Hauraki steamer, their traditionally made house, the type of food they caught at that time, travelling by horse, and games and sports. Her adult interests have included Māori wardens and weaving.  Other topics discussed include Pākehā attitudes to spoken Māori, Ringatū religion, influential kaumātua and kuia of Hauraki, a local pūrākau, more on traditional food and medicine and lastly, comments on leadership qualities.

Comments

Extremely articulate speaker in Māori.  Sound quality is also good.  Well worth listening to

Tēnā koe e whaea he mihi nunui tēnei ki a koe. Ka nui te mihi, ka nui te aroha ki a koe mō āu kōrero.  Tērā pea ka tïmata tāua i te taha whakapapa nē.  Ko wai tō ingoa me ērā mea.  Kia ora

I mua i taku tïmatatanga me whakautu atu taku tō …i tō mihi e tama. Kua tae mai nei i tēnei rā me kï te rā whakahirahira. Tino koa taku ngākau te kite atu i a koe he rangatahi e whai haere nei i ō tātou tikanga o tātou mahi i roto i Hauraki.  Tēnā koe. 

Ko Ani Reta taku ingoa.  Ko Ngāti Tara, Tokanui, Tāwhaki, Koi me ngāti Hako ngā iwi.  Ko Tainui te waka, Tïkapa te moana, Te Aroha te maunga, ko Hinemuri te awa, ko Hauraki te whenua, Ko Ngahutoitoi rāua ko Kerepēhi ngā marae. Tēnā koe. 

I whānau mai ahau i roto i Rotokohu, Paeroa i ngā tau 1932. Ka noho au i Rotokohu i taha o aku[1] mātua.  Ko taku whaea ko Rora Taka Wirihana.  Ko taku pāpā ko Wirihārei Wirihana.   Ka noho mai mātou i reira i Rotokohu. Ka mate mai taku whaea i Rotokohu me taku pāpā.  Ka noho au i te taha o taku whānau o aku tuāhine, me aku tūngane.  Tae atu au ki te 5 tau ka neke ahau ki taku…me kï taku cousin a Irihipeti Te Iri.  Ka noho ahau i Tirohia, ka tae atu aku tau ki te whitu tau ka hoki au ki taku tuahine. Ko tana ingoa ko Tangihaere.  I moe a Tangihaere i a Renata Kēti.

Ana ka noho au konā ka haere ki te kura i Paeroa.  E rua tau noa iho pea ahau i haere au ki te kura i Paeroa.  I taua rā, karekau ana he mahi i roto o Paeroa ka kōrerotia ko tērā wā he depression. Karekau au e tino mōhio ana he aha te kupu mō te depression.  Ā ka kï mai te Pākehā me haere koutou, me neke koutou ki Kerepēhi, te kimi mahi i reira.  Nā ka neke mai mātou ki konei ka noho mātou i Kerepēhi. Ko ngētehi o ngaku whaea and pāpā kēkē ka haere rātou ki Kaihere i reira rātou i te mïra tapahi…mahi harakeke.  Anā ka noho mātou konei ka mahi i konei i roto i te Lands and Survey… Public works.  Ka noho mātou konei.  Ka haere au ki te kura i konei i Kerepēhi 13 aku tau ka tae haere mai au konei.  Ka neke mai au konei.  I tipu ake au i roto o Kerepēhi.

I taua wā ka haere mai i ā mātou kai i Akarana i runga i te tïma.  Te ingoa o tēnā tïma ko te Pono.   Ka haere mai ki konei, ka tau i roto i te awa o Piako.  And he wāpu kei konei ka tae mai tēnā tïma ki konei ki te heri mai ā mātou kai.  Kāore ā mātou kai i haere mai i runga i te huarahi engari i haere kē mai i Akarana i runga i te tima.  Mai i te wāpu ka heria ngā mātou kai i runga i te taraka, ka heria mai ki ō mātou toa.  I taua wā e toru tahi ngā toa i konei i Kerepēhi. 

Me hoki anō pea ngaku kōrero i te wa e noho ana mātou i Paeroa.  I taua rā ō mātou whare…ehara ngērā whare ngā whare o tēnei wā.  Me pēnei taku kōrero ngā whare he nïkau, he raupō, he pēke, he tini.  Tō mātou nei whare…e ono tahi mātou i roto mātou i te whānau o taku tuahine.  Kotahi anō te rūma.  Ka noho mātou i tenā whare.  Ka kai mātou i tēnā rūma. Ka moe i roto i tēnā rūma.  He rūma kotahi. Ko ngā pakitara he pēke.  Mōhio nei tātou i tēnei wā he [Scrimmen]^[2].  He niupepa, makana atu e mātou he niupepa kia mahana ai.   Karekau ana he papa.  He oneone katoa…earthfloor… i taua rā. Ō mātou pēti he hay, ngā karaehe.  Ngēti wā he rarauwhe. Ka makana atu he pēke ki runga koinā ngō mātou moenga.   Ko taua rā me …ko taku kōrero…  It was very very humble.  Kāore ahau e mōhio he aha te kupu mō te humble engari, engari e ora ana mātou. 

Ngā mātou kai he koura, he tuna, he kaimoana.  Nā mātou i haere ki te kohikohi i ngēnei kai. Ka tunua e mātou…ngētehi wā ka tunua e mātou ngā heke a ngā manu hei kai mā mātou. Tino pai ngā kai o tērā wā. Kāore mātou i pāngia e te mate.  He watakirihi, he pūhā, he maha tonu ngā mārā kai ō ngaku mātua tupuna me ngā whaea.  He māra, he rïwai, kūmara, ngērā kai he huawhenua.  Engari te mea āhua iti ki a mātou he mïti, ā mātou nei he ika, he tuna.  Engari tā mātou taenga ki konei, koinā anō ā mātou kai he tunu.  Ka haere mātou ki te hï ki te awa o Pïako Ohh maha tonu mātou ngā tamariki me ngā whaea me ngā mātua i reira katoa mātou e hï tuna… ngā mātou … ehara i te rod engari he… i taua wā e kōrerotia ana he [katari], mahi ana ngā mātou katari te whiro….the branch of a whiro or … and me te kōrari mai i te harakeke nā ka makana atu he toke.  Koirā tā mātou rod ki te hï tuna mā mātou.  Ngētehi wā ka makana atu e ngā mea tāne i ngā hïnaki.  I ērā wā he nui te tuna i taua rā, engari i ināianei karekau ana he tuna.  Maroke katoa ngā awa o konei.  Ngā mahi a te Pākihi.  Nā ka tukuna atu te paruparu o te whākatere, ka tukuna atu ki reira, nā kua matemate katoa ngētehi o ngā tuna me ngā ika. 

Mai i reira ka haere au ki te kura i Kerepēhi.  Ā ka tū pakari i roto i Kerepēhi.  Ka haere au a muri mai i tērā ka haere ka neke ahau ki te kura o Ngātea.

Muri mai i tērā ka hoki anō au ki Paeroa ki te kimi mahi.  Ka rangatahi au i taua rā.  Ka hoki au ki Paeroa ki te kimi mahi.  Taku mahi tuatahi i reira. He… i roto i te hōtera.  I reira au e tunu kai ana…  and mahi i runga i ngā tepu.  Koirā taku mahi. I muri mai i tērā ka haere au ki Waihi, ka neke au ki Waihi i reira au e nēhi ana. Mō te rua tau ā ka hoki mai anō ki Paeroa. 

Anā ka tūtaki ahau ki taku hoa.  I te mea he whanaunga anō māua.  Ka tūtaki au i taku hoa ā ka whānau tā māua kotiro tuatahi. Anā ka hoki mai anō māua ki konei ki Kerepēhi.  Ka whiwhi mahi e ia ki konei.  Ā mutu mai tēnā mahi ka haere ia ki te whākatere o konei. A muri mai i tērā ka whānau ā māua tamariki, e ono ā māua tamariki. 

Kua pakeke ā māua tamariki, nā kua haere au ki te mahi whākatere.  A muri mai i tēnā ā māua mahi, he mahi haere…te awhi haere i waenganui Hauraki whānui tētehi o aku mahi te tiaki i ngā kuia, i ngā kaumātua ngā mea e pïrangi ki te haere ki te tāone te tango kai mā rātou, kia haere rānei ki te tākuta. Koinā taku mahi.  Muri mai i tēnā ka… roto i ā māua mahi i roto i ngā marae hokihoki tonu māua ki tō māua kāinga ki Te Paeroa, Pae o Hauraki, ki Ngahutoitoi.  Koirā ō māua tūrangawaewae.  Nā te mea i neke mai ahau ki Kerepēhi. I te tupu ake ahau i roto i Kerepēhi.  Kua kï ahau ināianei koia tētehi o ōku tūrangawaewae ki te taha o taku tupuna whaea o Hako.  Kei te haere tonu māua ki ngā marae.  Kua tae mai te wā ināianei. Ko mātou ināianei ngā kuia, ngā kaumātua mō tēnei wā.  He pai ki ahau tēnā mahi. Haere ki ngā marae ki te tirotiro haere i tēnā, i tēnā.

I muri mai i tēnā ka mahi wātene māua i roto o Hauraki. Ko taku hoa 35 ia e wātene ana, engari ko ahau 21 te mahi i haere i waenganui i ō tātou iwi. 

I muri mai i tēnā ā 18 tau ināianei ka tïmata tō mātou kōhanga i roto i Kerepēhi.  E ono tau i muri mai i tēnā i tū au he kaiako.  Tino pai ki ahau tēnā mahi. And ka tū ahau i kï mai taku whānau me taku matua poari i Pōneke me tū au mō te whakapakari.   Anā ka kuhu atu mō te whakapakari …ā tekau ngā kete.    Ka taea e au te mahi aku kete e tokowhitu, anā ka pāngia au e te mate, mai tēna kāore i oti.  Mā te wā pea ka hoki anō au ki te whakaoti.  E toru tahi aku kete kāore i oti.  And kei reira tonu au ko au tētehi o ngā kuia o tō mātou kōhanga reo.

And te tau 2000 ka uru atu au ki te Wānanga o Aotearoa mahi rāranga. 2001 ka tïwhikete ahau.  Engari te tau 2003 kei ahau nei taku tïwhikete, ka puta mai taku diploma.  Ko tēnei te tïwhikete kei whea rā te diploma?  Engari mō tēnei tau kua mutu aku mahi i reira i te mea kua eke mātou ki te mātauranga, te diploma.  Ka tukuna atu ko ngā rangatahi ki reira.  Te Wānanga o Aotearoa i neke mai rātou ki Paeroa.  I haere mai a [Maria Iraia] ka kōrero mai ki a mātou ngētehi o ngā kuia. Ka pai mātou me tū te rōpū rāranga ki Hauraki.  Ko ahau tētehi o ngā kuia e tarapeke atu āe he pai tēnā mahi ki roto o Hauraki nā te mea kua ngarongaro katoa ngērā mahi i roto o Hauraki.  Kārekau ana he kuia, kārekau ana he kaumātua ki te tohutohu mai i a mātou. Anā ka tū tēnā wānanga, tēnā rōpū i roto i Hauraki, i tïmata mai i Ngahutoitoi, ngētehi wā ka haere mātou ki Pou o Hauraki, ngētehi wā ki Mātaiwhetu. Engari te tau 2002 ka noho mātou i roto i Ngahutoitoi ia marama, ia marama.  Tino pai tēnā mahi ki te ako i ngā rangatahi.  I tino koa taku ngākau ki te titiro atu ngā rangatahi e hiahia ana…e hiakai ana ki tērā mahi.  Ki ahau ināianei aku wawata… katoa ngā tātou tamariki, mokopuna ki te whai i te mātauranga. Tino pai ki ahau ngēnei mahi.  Engari aroha mai tama, ngētehi wā kua wareware, kua heke haere.  But i tino koa te ngākau ki a koe.

Kia ora e whaea mō ērā kōrero tïmatanga.  Kei ahau ētehi pātai?

Kei te pai tēnā.

Kia ora tērā pea ka hoki anō ki tō aku tipuranga, e hiakai ana ahau kia mōhio mai pēwhea tō tipuranga.  Me kï he aha ngā momo mahi i mahia e koe i te wā i tamariki, pērā i te eke hoiho, ngā momo hākinakina, tākaro rānei.

Āe. Koinā tō mātou nei, me kï koinā tō mātou nei waka he hoiho.  Kāore mātou i kite i tēnei mea te motoka, te taraka, waka rānei engari he hoiho.  Nā te mea i tupu ake mātou i roto i ngā pāmu o Rotokohu.  He hipi, he kau.  Nā te Pākehā kē ngā hipi me kau, ngā pōaka me ngā heihei.  Nā te kaipāmu.  Engari ko te hoiho. He hoiho tō mātou ka eke mātou i runga i ngā hoiho.  Ka haere mai i runga i te huarahi ki te kura.  Kāore mātou i heria tā mātou hoiho ki te kura, engari ka tae atu ki te piriti i roto i te tāone o Paeroa, tērā taha te taha o te Social Welfare nā ka taurahia tō mātou hoiho i reira.  Muri mai te kura ka haere mātou, ka tikina tō mātou hoiho ka hoki ki te kāinga.  Ngētehi wā e toru, e whā o mātou i runga i te hoiho kotahi.  Ka makere ngētehi.  Tino pai katoa ki a mātou ngēnā mahi.  He cousin…kaihana tōku, makere i runga i te hoiho.  Ko tana ingoa Koha Sutherland koirā e pērā kotahi anō tana ringaringa, i makere hoki i runga i te hoiho.  Nā ka pakaru te ringaringa, ka whati te ringaringa. But koirā tō mātou nei waka ki te haere ki te kura.  I ngētehi wā… 16 pea taku… pāpā kēkē nā ka tangohia mai taku paika i haere ki te mahi.  Ohh …ki a au ohh tino …he ao hou.  He wahine hou nā te mea kua whiwhi paika au.  Āe. Koinā ō mātou nei waka i taua rā. 

Ā mātou tākaro he tip-tap, kārekau au e mōhio he aha te kupu mō tērā…he patu rākau.  Koinā tā mātou …te tākaro i roto i te pāmu.  Tēnā he… koirā te wā e tamariki tonu ana mātou.  Engari ngētehi o ā mātou tākaro i te kura āe he netipāoro, me kï, māku anō e kï ‘A’ class.  I roto i te tïma tuatahi.

Tino pai tērā tūmomo tākaro ki a koe

Āe, tino pai ki a au.  Āe. Koirā āku mahi.

I a koe i te kura kotahi anō^[3] te kura mai i te taumata pïpï paopao tae noa atu ki ngā pakeke o te kura? 

Āe

Kotahi anō te kura?

Āe. Kotahi anō te kura.

He rerekē, rerekē ngā kura i aua rā.

Rerekē āe, he rerekē āe. Ki konei kotahi anō te rūma mō te whā pea ngā karaehe i roto i te rūma kotahi engari e toru ngā mahita.  Ngētehi wā ka whakarongo mātou ki tērā mahita …i tō mātou mahita anake. Rerekē, rerekē katoa

I taua wā rā ka riria mātou, ka patua mātou mō te kōrero Māori. Āe. Ka pātai mātou i tētehi wā he aha mātou i riria ai, i patua ai rānei mō te kōrero i tō mātou reo.  Ka taka kï mai tō mātou mahita he mahi kino tēnā mahi... rude…te kōrero i roto i tō reo.  Koirā te whakautu mai a tō mātou mahita.

Kāore rātou i mārama.

Mārama.  Koirā anahe te reo e mōhio ana mātou te wā i haere mātou ki te kura.  He Māori.  Kāore i mōhio mātou ki te kōrero Pākehā.  Mind you… kei te pērā tonu ināianei.  Kua [whakapē tero][4] te arero ināianei.

Ko tēwhea te tino reo o te tāone i a koe e tupu ake ana?  Me kï i ngā wā whakatā ka haere koe ki te tāone.  He aha te tino reo i rangona ai koe i te tāone?  Te reo Māori, te reo Pākehā rānei?

Well he reo Māori ki a mātou anō, engari i roto i ngā toa, kāo.  Ētehi wā ka wareware mātou he Pākehā kē i roto i ngā toa ka kōrero Māori atu.  Ka riri mai, ka kï mai kāore rātou e mōhio…kāore rātou e mārama ki ngā mātou kōrero.

Nō reira i kōrero Māori koutou i kāinga…anake.

Āe. Koirā anake.  Engari i te haere mai o tauiwi ka ngaro haere te reo. Te matenga atu o ngā kuia, me ngā kaumātua ka ngaro haere te reo. Engari i roto i ngā mahi Māori, pēnei i te kōhanga reo, ka hoki haere mai te reo.  Koirā anahe te reo e mōhio ana mātou.  Nā te mea kāore i whakaakotia mātou ki te reo, engari me whakarongo.  I te wā e tupu ake ana mātou ka kï mai ō mātou mātua whaea me ngā pāpā kēkē, haere atu ki waho rā e noho rānei ka noho mātou i reira. Ko tā mātou mahi he whakarongo. Kāore mātou i kōrero engari i whakarongo.  Koirā pea mātou i ako i te reo nā te mea i tūturu whakarongo mātou.  Engari ngā wā o tēnei wā. Koinā aku kōrero ki aku tamariki.  I ngā wā o tēnei wā kua akotia, kua kōrerotia atu nē te reo.  Engari i ngā wā e tupu ake ana mātou, kāo. Me whakarongo mātou ki ō mātou mātua. Nā, ka mau.

Kua rongo ake koe i ngā mōteatea, i ngā tangi i ngā momo waiata o ngā kuia, kaumātua i aua wā?

I tupu ake au i roto i te Ringatū.  I roto i ngā Ringatū ngā waiata a Rāwiri. Engari katoa ngēnei waiata.

E kaha ana te Hāhi Ringatū i taua wā.

Ohh āe. Tino kaha i roto o Hauraki.  I Ngahutoitoi.  Taku tupuna pēpā ko Hori Kēte ko ia te poropiti.  But i ahu mai ia i te Whānau-ā-Apanui. I reira ia e noho ana.  I tae mai ia ki Ngahutoitoi kua wareware au te tau.  I reira mātou e wānanga ana mō te kotahi wiki.  Ko ia te poropiti i taua wā rā. Āe. Ko hoki atu ia and…ko ētehi o ō mātou matua kēkē ko rātou ngā minita.  Ko [Here Karu], ko [Hemi Koikoi], and ko Whararā…wareware kē au te ingoa o te kaumātua nei… Tïhā...Whararā Tïhā. Koirā ngētehi o ō mātou minita Ringatū.  Āe i tupu ake mātou i roto i te Ringatū.

Koirā tā mātou mahi ka haere mātou tekaumārua ia marama. Ka haere mātou ki te awa.  Anā ka ruku i reira i roto i te awa hoki mai, nā ka kai hakari.  Ka pāngia koe e te mate ka inoitia ko koe, ngērā mahi katoa. I roto i te Ringatū. Kua ngaro katoa ināianei, kua ngaro haere.  Kua uru katoa mai ngā hāhi tauiwi… anā ka ngaro haere te Ringatū. Nā te mea kua matemate katoa ngētehi o ngā Ringatū minita. 

Āe.  Kotahi anō o te whānau kei te mōhio ia kei te ora tonu. Kei Kirikiriroa ia e noho ana.  Ko tana ingoa ko Kingi, Kingi, Kingi. Mōhio ana koe ki tēnei tangata? Kei Kirikiriroa and ināianei kei te marae o…

Kirikiriroa marae. Wïkuki Kingi. 

Wïkuki. Āe.

He tangata whakairo.

I ahu mai nō Whānau–ā-Apanui. Āe.  Ko ia tētehi koia nei te mea e mōhio ana au kei te whānau kei te ora tonu.  Ka mate hoki tētehi tangata mēnā e pïrangi ia ki te Ringatū nā ka waeatia atu nā ka haere mai.  Ko Wïkuki.  Āe. 

Engari mō ngā waiata āe i rongo au i ngā kaumātua me ngā kuia e waiata ana. Ngā kaumātua… moata tonu ka [pāpātuki][5] te pakitara ana ka tïmata ki te pao. But tokongaro haere katoa ngēnā mahi.  Tino aroha. I taua rā e tamariki tonu mātou.  Kāore i aro atu engari ināianei kua mōhio mātou he tūturu taonga ngērā mea.  Kua kuia kē kātahi ka mōhio he tūturu taonga ngērā mea.

I ngā wā o mua ko wai o ngā kaumātua, kuia me kï te hunga kaiarahi e pikau ana i ngā momo tikanga o Hauraki, i ērā momo whakaritenga?  Ko wai ngā tino rangatira i aua rā?

Well e mōhio ana au ngētehi i roto o Paeroa. Ko [Shute Tukokino] tētehi o ō mātou kaumātua.

I rongo au i tērā.

Āe. Ko Shute Tukokino. Tētehi te whaea, te tuahine, well tuakana nō Mirth.  Ko tana ingoa ko ...he ingoa tūturu anō tōna engari i karangatia e mātou ko Māmā.  Ai…kua wareware tana ingoa

He Te Moananui tērā….tētehi Te Moananui?

Kāo.  He tuahine nō Mirth.  Engari i moe ia i taku karanga pāpā a Robert Gate.  Kua wareware kē au i tana ingoa tūturu. Ko ia tētehi o ngā kuia e mōhio ana ahau i roto o Paeroa.   Oh ko Kaitahi, ko Kaitahi tana ingoa.  Kia ora.  Kaitahi. He maha tonu rātou i taua rā. 

Te puna o te mātauranga?

Āe. He maha tonu o rātou. Kāore pēnei i ngā wā o nāianei torutoru noaiho.  Engari i taua rā he tino maha rātou.  Ngā whaea me ngā koroua.  Tae atu ki Ngahutoitoi… te ingoa o tō mātou whaea ko Rina Wirihana.  Tēnā wahine mō te karanga i runga i ngā marae.  Ohh tino pai, tino mārama tana reo, ē, wahine iti noa, engari ko tana reo ohh rongo mai koe kei Kirikiriroa e karanga ana.  Āe.  Ohh tino pai.  Koinā tana nei mahi.  Ko ngētehi ko Pahata Kēte, i roto i Paeroa.  He kaumātua rongonui.  Ko Wharara Tïhā.  And ko Koreha Kauhau.  Kua matemate katoa ngēnei ngā tāngata e kōrero nei.  Kua matemate katoa. Koreha Kauhau. Hone Williams.  Ko Pane Kēte.

I rongo ake koe i ā rātou nei kōrero e pā ana ki ngā momo pūrākau o Hauraki?  I pātai au ki a matua Hone i mua rā e pā ana ngā momo kaitiaki, ngā taniwha, tae noa ki ngā patupaiarehe o Moehau.  I rongo ake koe i ētehi i ērā momo kōrero pūrākau?

I ētehi āe. Tētehi o ngā kōrero i rongo au i aku koroua e kōrero ana mō te taniwha. Te ingoa o te taniwha ko Papatiotio.  Ko taua taniwha nā he whakairo kei roto i tō mātou marae i [Te Awapū].  And kātahi mātou ka kōrero atu he aha ai i tapa i te ingoa ko Papatiotio.  Taka kï mai ki a mātou, Papatiotio he taniwha.  Tana mahi he noho i roto i te…i ahu mai ki Matakana, ki Matakana kāore i roto i ngā awa, ngā moana, ka tau mai ki tēnā iwi, ki tēnā hapu.  Tāna mahi i roto i ngā awa ka tupu ngā kai i runga i te taniwha nei he tio.  Koirā i whiwhi tana ingoa ko Papatiotio. And i ahu mai tana ingoa mai i te taniwha. Āe. He pūrākau, he kōrero tūturu rānei kāore ahau e tino mōhio engari koirā tētehi o ngā kōrero mō te taniwha.  Te tiaki i te iwi.

He aha tētehi o ngā tino kai?

Ngā kai e mōhio ana ahau…he kānga wai, but ngētehi wā ka kōrerotia he kānga pirau but pai kē te ingoa o te kānga wai, me te kūtae pāhia, he toroï.  E mōhio ana ahau i te wā e tamariki tonu ana ahau he poaka huahua ka tunua ngā poaka, anā ka makana ki roto i ngā hinu, ki roto i ngā tini, waihotia konā.  Ohh mai rā anō i te preserve ai, he aha rānei, ki te tiaki ki reri rā anō. Nā pïrangi koe i tētehi poaka, pihi poaka nā ka haere ki te tiki ki roto. And ā koura, ka makana ki roto i te wai, ka waihotia konā kia pirau noa atu.  Karekau nei he tote he aha rānei, he makere atu ngā koura ki roto i tēnei wai. Wareware kē ahau te ingoa...he koura… kua wareware ahau te ingoa.  And ngētehi o ā mātou kai, he kāeo i roto i ngā awa.  Koirā ngētehi o ā mātou kai.  Me ngā kai o te puihi, tāwhara, [tiore], pikopiko. Koinei ā mātou nei kai.  He maha tonu ngā kai Māori me ngā parāoa, parāoa rēwena, parāoa pokepoke.

Nā tō māmā koe i whakaako ki tērā mahi?

O āe. Āe.  Engari e whā noa aku tau ka mate taku whaea.  Engari tae mai ki ngāku tuāhine me ngētehi o āku whaea kēkē ko rātou…you know i tupu katoa….  He maha tonu mātou i tupu ake.  Koirā ngā tohutohu mai i aku whaea.  Ka haere mātou ki te kimi kai mā mātou i roto i te puihi, i roto i ngā awa.  And ngētehi he huhu.  Koirā nei ngētehi o ā mātou kai āe engari ināianei ka tino mataku nāianei.  Engari koinā ngā mātou kai ohh tino pai.  ka kimihia e mātou ngā huhu i roto i ngā manuka.  I kï mai ngā mātou whaea ko ngā mea i roto i ngā manuka ngā mea pai.

E ōrite ana ērā ki te peanut butter nē…

Āe.  Pēnei i te nati nei.  Ohh tino pai.  Āe. Engari ko aua…

He reka mēnā kāore koe e kite, ka kati ō karu.

Ka [horoweti][6] āe.  I tērā tau i te hui i roto i Te Puru.  I reira ngētehi o ngā tāngata e tunu kai ana.  Koirā ngā kai ngā huhu āe.  Titiro atu au ohh kāo. Kāore au i pïrangi…

Engari i tunua…he rerekē te momo rongo nē. Engari kei te ora tonu ohh well…āhua mataku ana

…koirā ngētehi o ā mātou kai koirā me ngā pikopiko. Pai kē atu ngā mēnā ka tunu i roto i ngā miti, pairehia ngā pikopiko āe.

Pēwhea ngā kōrero mō ngā momo rongoā o Hauraki kei roto i ngā ngāhere? Mōhio ana koe i ētehi o ngā rau?

Āe.  He rau, he korimiko, he kūmara hou…kawakawa.

He aha te mea mō te mateniho…

He mateniho…he kawakawa pea.  Kawakawa is mō ō toto. He mamae rānei ki waho o tō tinana. [Whakarapa ngā rau nei] i te wai nā ka whakarapatia atu te rau ki runga ki te ngungu i tō kiri.  He maha tonu ngā rongoā.    I te wā e tamariki ana ahau ka rongo ahau ka mahi e tō mātou whaea he…wareware kē au te ingoa… ko te mingimingi nā ka pairehia nā ka makere ki runga i ngā hakihaki. Āe, koirā te rongoā mō tērā.  And ko te mea e mōhio pai ana ahau ko te harakeke.  Ka pairehia ngā harakeke o te …kāore te rito engari o raro i te harakeke nā ka tunua ngērā mō te ngaupuku. Ohh he maha tonu ngā mate mō tērā rongoā te harakeke… me te kumara hou.

I haere koutou ki te tākuta i ngā wā o mua?

Kāo.  Kāo.  Kua kaumātua kē mātou kātahi anō ka haere ki te tākuta. Koirā ō mātou rongoā.  Ngētehi he… ka ngaupuku ana mātou he karaihe e tupu ana…kua wareware au te ingoa…and koirā te karaihe he rau ka kï mai tō mātou whaea ngaungautia, ka mamae anō ō mātou puku, nā ka ngaungautia ngēnā, ka romitia, kāre i roa kua pai ō mātou puku.  And te [kopakopa]…te kopakopa…ka whakamahanahia e koe te kopakopa anā ka makana ki runga i te haki, hakihaki, or te mamae rānei anā ka makana ki runga. Tino pai tēnā rongoā.

Ka hutia te paihana… [kāore i mārama tēnei kōrero]

Āe, te pāira or boils ngērā mahi katoa, āe.  Ka tangohia mai ngā kino i roto. And ko te kopakopa.  I ngēnei wā kua kore ināianei ahau i kite te kopakopa e tupu ana i waho.  Kua ngaro katoa.  Ohh he maha tonu ngā rongoā

He aha ētehi o ngā tino tohu o te rangatira o mua? Anei tētehi tauira…ki a au nei ko te tika, te pono me te aroha. Koirā ētehi o ngā tino tohu o te rangatira. Pēhea ō whakaaro?

Katoa ngēnā. Ko te whakapono…āe koinā te mea nui. And ko te mea nui ko te aroha.  Katoa.  Āe.  Ki a au ngērā ngā mea e toru.  Tino nui tērā mō te rangatira.

Kua kitea tērā āhuatanga i ngā kaumātua, i ngā kuia i mua noa atu

Ohh āe. Kei a rātou katoa ngēnā tohu. Ātā… Kia titiro atu koe he kaumātua mē kei a ia katoa aua tohu ohh he tino rangatira ki a mātou.  Koinā ngā tohu mō te rangatira.  Ngā waiata rā he aroha, tūmanako, whakapono koirā katoa ngā kupu o te rangatira nē. Mē kei a koe ngērā tūāhua ohh well tino pai.  Mē pēnei i a koe nā tō hiahia, tō aroha kia tae mai koe i tēnei rā.  Āe. Tino pai.  Kia au nei kei āpōpō kua tū mai koe.  Anā, kua rangatiratia nē.  Mm. Tino pai

Tērā pea hei kōrero whakakapinga mō tēnei rā. Inā ka hiahia te… me kï te hunga rangatahi te whai atu i tō tātou nei reo rangatira, me ngā tikanga ka aha …ka aha mātou te hunga rangatahi o Hauraki? Kia tino whai atu, kia tino aru atu ki ēnei taonga i waihotia e ngā mātua tupuna?

Tino pai tēnā whakaaro.  Me pēnei aku kōrero….koinā taku wawata, taku hiahia, ko taku moemoeā ….ā tātou mokopuna, tamariki, rangatahi o Hauraki….whaia te mātauranga!  Kia kaha!  Kei konei mātou ki te awhi atu i a koutou. Ahakoa he iti noa iho.  Engari kei konei mātou ki te awhi atu i a koutou.  Nō reira, ngā kaumātua, ngā kuia o āpōpō.  Ko koutou ngā rangatahi, ngā kaumātua, ngā kuia o āpōpō. Nō reira kia kaha!  Kia manawanui. Whaia ngā mea e tika ana mō koutou mō āpōpō.  Nō reira tēnā koe.  Kia ora

Kia ora whaea.